Pārskatot radošo pilsētu konceptu: tīkli, starpnieki un attīstības virzieni/ RePrint

Pētījuma projekta komanda analizējusi to, kā radošie starpnieki mazajās radošajās pilsētās spēj sekmēt daudzveidību un atvērtību, šādi veicinot iedzīvotāju iesaisti pilsētas dzīvē, un kā vietējās politikas pasākumi var sekmēt augšupvērstas koprades iniciatīvas pilsētā. Pētījumā analizēti diskursi, prakses un minēto darbību iznākumi. Pētījumam ir gadījumu analīzes dizains, un tā mērķu sasniegšanai izmantota jaukta metodoloģija: mediju kontentanalīze, daļēji strukturētas kvalitatīvās intervijas, Internetā balstīta aptauja un scenāriju analīze. Rezultāti papildina esošās zinātniskās zināšanas par mazo radošo pilsētu attīstības ceļiem, un radošo starpnieku lomu šajos procesos.

Atslēgvārdi: radošās industrijas, radošie starpnieki, radošās pilsētas, mazās pilsētas, tīkli, līdzdalības kultūra

Projekta uzdevumi:‍

• Veikt vietējās politikas pasākumu analīzi,  identificējot to potenciālu sekmēt KRI attīstību, un novērtēt to saistību ar KRI ekosistēmas skatījumu;
• Analizēt diskursus un praksi saistībā ar pilsētu centieniem kļūt par Eiropas Kultūras galvaspilsētu gadījumu izpētes vietās;
• Identificēt radošos starpniekus četrās projekta norises vietās, izveidojot radošo starpnieku tipoloģiju un skaidrojot dažādās lomas, kuras šādi starpnieki veic dažādos mērogos;
• Izpētīt sadarbības tīklu sastāvu un savstarpējās ietekmes veidus, kā arī radošo starpnieku tīkla darbības rezultātus;
• Izpētīt koprades gadījumus, ko veicina radošie starpnieki (piemēram, Eiropas Kultūras galvaspilsētas pieteikumu izstrādes procesā);
• Izpētīt nepilnības tīklos un šādos tīklos iesaistīto kultūras starpnieku veidus, lai gūtu ieskatu tajā, kā padarīt sadarbības tīklus elastīgākus.
• Iegūt datus par vietējo iedzīvotāju līdzdalības praksi vietējā pilsoniskajā dzīvē gadījumu izpētes vietās;
• Sintezēt datus un izveidot vietējās līdzdalības pilsoniskās dzīves tālākas attīstības scenārijus gadījumu izpētes vietās;
• Izplatīt pētījumu dažādos formātos attiecīgajām ieinteresētajām personām, akadēmiskajām un neakadēmiskām, vietējām un starptautiskām;
• Analizēt diskursus un praksi saistībā ar pilsētu centieniem kļūt par Eiropas Kultūras galvaspilsētu gadījumu izpētes vietās;

Projekta ietvaros īstenoti pieci darba posmi:

1.darba posms -  Vietējās KRI politikas un tās rezultātu identificēšana.

Vadītāja I. Kunda, Dr. sc.soc.

Veikts pētījums par kultūras politiku gadījuma izpētes pilsētās, pētot sniegto pamatojumu un pamatā esošos pieņēmumus par radošo industriju un pilsoniskās līdzdalības lomu, kā arī praktiskiem pasākumiem, kas veicina lielākas iespējas tīklošanai un mijiedarbībai. Darba posmā veikta Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2027 pirmā posma pieteikumu izskatīšana, un pilsoniskās iesaistes līmeņa rekonstrukcija to attīstībā. Darba posma rezultātā - salīdzinājums par kopīgo un atšķirīgo; identificēti radošie starpnieki.

2.darba posms  - Radošo starpnieku tipoloģija.

Vadītāja Ieva Zemīte, Dr. oec.

Darba posma ietvaros veikta vietējo plašsaziņas līdzekļu satura analīze iepriekšējos divos gados, lai identificētu galvenās personas un institūcijas, kas iesaistītas lielākajās vietējās kultūras un radošajās jomās iniciatīvās dažādās nozarēs un tīklos. Otrs virziens darba posmā ir daļēji strukturētas kvalitatīvas intervijas ar potenciālajiem radošajiem starpniekiem visās četrās gadījumu izpētes vietās, lai noteiktu viņu motivāciju, tīklus (joma, atvērtība, daudzveidība), un uzskatus par pilsoniskās iesaistes iezīmēm konkrētajā vietā. Darba posma ietvaros izstrādāta radošo starpnieku tipoloģija un identificētas viņu lomas un prakses, kā arī noteiktas nepilnības un iespējas, lai sadarbības tīkli būtu atvērtāki un izturīgāki. Rezultātā - uzlabota teorētiskā izpratne par radošo starpnieku veidu un lomu klāstu.

3.darba posms - Radošo pilsētu kartēšana, līdzdalības prakšu noteikšana.

Vadītāja I. Kunda, Dr. sc.soc.

Darba posmā ir iekļauti divi savstarpēji saistīti virzieni. Tā kā gadījuma izpētes pilsētas vienlaikus izstrādāja savus otrā posma pieteikumus Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusam, procesi sniegs iespējas daļēji strukturētām intervijām un novērošanai, identificējot iespējamos ideju koprades gadījumus. Iegūta plašāka izpratne par līdzdalības praksi pilsoniskajā jomā, veicot iedzīvotāju Interneta aptauju, koncentrējoties uz viedokļiem un līdzdalības nozīmi, kā arī šķēršļu un veicinošu faktoru uztveri, tostarp (radošo starpnieku) nozīmi. Rezultātā - uzlabota izpratne par iedzīvotāju līdzdalības praksi radošajā pilsētā un radošo pilsētu jēdziena teorētiskā attīstība.

4.darba posms - Sintēze un rezultātu koprade.

Vadītāja Ieva Zemīte, Dr. oec.

Darba posma ietvaros organizēta semināru sērija, lai attīstītu pētniecības projektā identificētās idejas. Virkne koprades laboratoriju, iesaistot radošos starpniekus, lēmumu pieņēmējus, analizējot daudzveidību, līdzdalību un pilsonisko aktivitāti. Rezultātā – pētījuma rezultāti ir apstiprināti, uzlaboti un iekļauti gadījuma izpētes vietas diskursos un ieinteresēto pušu ekosistēmas praksē. Monogrāfijas sagatavošana latviešu valodā.

5.darba posms -  Komunikācija, rezultātu izplatīšana.

Vadītāja Ieva Zemīte, Dr. oec.

Darba posmā plānotas sekojošas aktivitātes - rakstīšanas retrīti (apvienojumā ar lauka darba braucieniem uz gadījumu izpētes vietām); projekta pētnieku grupu diskusijas ar ieinteresētajām pusēm; pētnieku grupas kapacitātes palielināšana, izmantojot regulārus teorijas un metodoloģijas seminārus; konference, koprades laboratorijas un populāri raksti gadījuma izpētes vietu plašsaziņas līdzekļos; pētījuma dati iekļauti LKA studiju kursos par radošajām industrijām (BA un MA līmenis); zinātniskā komunikācija ar vietējiem un starptautiskajām auditorijām, izmantojot konferenču rakstus un pētnieciskos rakstus; aktuāla informācijas izplatīšana par projekta norisi sociālajos tīklos, mājas lapā, vietējos un nacionālajos medijos visā projekta īstenošanas periodā.